Pētnieciskā žurnālistika Latvijā: audiovizuālie formāti un to mijiedarbība ar jauniešu auditoriju
Autor
Knēziņa, Karlīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Proskurova-Timofejeva, Olga
Datum
2024Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Pētnieciskā žurnālistika palīdz aizsargāt demokrātiju un veidot sabiedrisko domu un politiku. Audiovizuālajam formātam ir novērojams arvien pieaugošs pieprasījums pētnieciskajā žurnālistikā, par ko liecina žanra aktīva televīzijas raidījumu, seriālu un dokumentālo filmu producēšana Latvijā. Jauniešus uzrunā audiovizuālais formāts, līdz ar to tas var kalpot kā rīks jauniešu kā nozīmīgas auditorijas grupas piesaistīšanai pētnieciskajā žurnālistikā veidotajam saturam. Bakalaura darba “Pētnieciskā žurnālistika Latvijā: audiovizuālie formāti un to mijiedarbība ar jauniešu auditoriju” mērķis ir noskaidrot, kuriem no Latvijas pētnieciskās žurnālistikas audiovizuālajiem formātiem un kādu iemeslu vadīti jaunieši dod priekšroku, atklājot un piedāvājot līdzekļus, ar kādiem veicināt Latvijas jauniešu auditorijas mijiedarbību ar saturu. Darba teorētiskajā daļā tiek apskatītas dažādu autoru teorētiskās atziņas par pētniecisko žurnālistiku, digitalizāciju, audiovizuālo formātu un jauniešu auditoriju. Pētījumā izmantota auditorijas mediju lietojuma un apmierinājuma teorija. Darba pētniecisko daļu sastāda satura analīze, apskatot raidījumus “Nekā personīga”, “De Facto”, “Aizliegtais paņēmiens” un daudzsēriju filmu “Šķelšanās”, intervijas ar pētnieciskās žurnālistikas audiovizuālā satura veidotājiem, aptauja un diskusija, uzrunājot jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Secinājumos apkopots, ka jauniešus satura formātā uzrunā estētiski kadri, lēna montāža, personīgie stāsti un neformāla valoda. Rezultāti liecina, ka jauniešu uzmanību iespējams piesaistīt, apskatot viņiem interesējošas tēmas un daloties ar saturu sociālajos medijos. Investigative journalism helps protect democracy and shape public opinion and policy. There is an ever-increasing demand for the audiovisual format in investigative journalism, evidenced by the active production of television programs, series and documentaries in this genre in Latvia. The audiovisual format appeals to young people, therefore it can serve as a tool for attracting youth as a significant audience group to the content produced in investigative journalism. The aim of the bachelor's thesis “Investigative journalism in Latvia: audiovisual formats and their interaction with young audiences” is to find out which of the audiovisual formats of investigative journalism in Latvia does youth target audience prefer and for what reasons, discovering and offering means by which to encourage youth audience’s interaction with the content. The theoretical part of this paper summarizes the theoretical insights of various authors about investigative journalism, digitalization, audiovisual format, and youth audience. The research employs the uses and gratifications theory. The method consists of a content analysis of the programs “Nekā personīga”, “De Facto”, “Aizliegtais paņēmiens” and the series “Šķelšanās”, interviews with creators of audiovisual content of investigative journalism, survey and discussion with young people aged between 18 to 29. The conclusions summarize that the content format that appeals most to young people contains aesthetic shots, slow editing, personal stories, and informal language. The findings argue that it is possible to attract the attention of young people by staying in touch with their topics of interest and sharing content on social media.