Administratīvi teritoriālās reformas juridiskie aspekti

Abstract

aģistra darba tēmas “Administratīvi teritoriālās reformas juridiskie aspekti” problemātika saistās ar reformas pamatā esošo kritēriju nozīmības novērtējumu, kā arī ar to, vai likumdevēja atkāpšanās no kritērijiem ir uzskatāma par nepamatotu ar racionāliem apsvērumiem. Likumdevēja konsultēšanās pienākums ar iedzīvotājiem un domēm administratīvi teritoriālās reformas izstrādes gaitā ir atzīstams par notikušu atbilstoši likuma prasībām, taču nav sasniedzis savus mērķus. Maģistra darbā izvirzīti sekojoši mērķi: 1) izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas mērķa sasniegšanai izvirzīto kritēriju nozīmīgumu, 2) noteikt likumdevēja varas robežas apstrīdēto normu izstrādāšanas un pieņemšanas procesā, 3) novērtēt likumdevējam un izpildvarai uzliktā konsultēšanās pienākuma faktisko izpildi. Mērķu sasniegšanai noteikti sekojoši uzdevumi: 1. identificēt 2008.gada administratīvi teritoriālās reformas neveiksmīgā rezultāta cēloņus; 2. izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas pamatkritēriju savstarpējo un juridisko nozīmīgumu un sniegt priekšlikumus veiksmīgākai mērķa sasniegšanai; 3. identificēt likumdevēja rīcības brīvības robežu, un Satversmes tiesas tiesības ierobežot likumdevēja rīcības brīvības robežu; 4. analizēt likumdevēja pienākuma konsultēties ar pašvaldībām apstrīdētā likuma izstrādes un pieņemšanas gaitā izpildi. Maģistra darba izstrādes gaitā radušies sekojoši secinājumi: - reformas kritēriju vidū nav mazāk vai vairāk nozīmīgi kritēriji – visi no tiem ir vienlīdz būtiski tikmēr, kamēr ar tiem ir iespējams sasniegt reformas mērķi; - Satversmes tiesas varas robežas beidzas ar Saeimas tiesībām pieņemt politiskus lēmumus; - Saeimas rīcības brīvības robežas beidzas ar pienākumu pieņemt juridiskus lēmumus, pamajototies uz racionāliem apsvērumiem; 3 - Konsultēšanās pienākums 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas izstrādes gaitā ir veikts un atbilst tiesību normām, taču konsultēšanās faktiski nav sasniegusi savu mērķi.

The problem of the Master's thesis topic “Legal aspects of administrative-territorial reform” is related to the assessment of the significance of the criteria underlying the reform, as well as to whether the deviation of the legislator from the criteria is justified by rational considerations. The duty of the legislator to consult with the population and the councils during the development of the administrative-territorial reform is recognized as having taken place in accordance with the requirements of the law, but has not achieved its goals. The following objectives have been set in the Master's thesis: 1) to assess the significance of the criteria set for achieving the goal of administrative-territorial reform, 2) to determine the limits of the legislature in the development and adoption of the contested norms, 3) to assess the actual fulfillment of the consultation obligation. To achieve the goals, the following tasks have been set: 1. to identify the reasons for the unsuccessful result of the administrative-territorial reform of 2008; 2. assess the mutual and legal significance of the basic criteria of administrative-territorial reform and to make proposals for the more successful achievement of the goal; 3. identify the limit of the freedom of action of the legislator, and the right of the Constitutional Court to restrict the limit of the freedom of action of the legislator; 4. analyze the fulfillment of the duty of the legislator to consult with local governments during the development and adoption of the contested law. The following conclusions have emerged during the development of the Master's thesis: - there are no more or less important criteria among the reform - all of them are equally important as long as they can achieve the goal of the reform; - The limits of the power of the Constitutional Court end with the right of the Saeima to make political decisions; - The limits of the Saeima's freedom of action end with the obligation to make legal decisions based on rational considerations; 5 - The obligation to consult during the development of the administrative-territorial reform of 2021 has been fulfilled and complies with the legal norms, but the consultation has not actually achieved its goal