Latvijas skolēnu morālā rakstura attīstīšana: 3. mērījuma rezultāti (2024. gada pavasarī, 4., 7. un 9. klase)

Abstract

Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta ietvaros (2022-2024) Latvijas Universitātes zinātnieku komanda veic longitudinālu pētījumu par skolēnu tikumisko izaugsmi. Pētījums veikts Latvijas likumdošanas (Izglītības līkuma 10.1 panta “Izglītība un tikumība” un MK noteikumos (Nr. 480) noteikto vadlīniju par tikumisko audzināšanu) kontekstā, ņemot vērā arī projekta “Skola2030” pamatnostādnes par vērtībām un tikumiem jaunajā izglītības saturā. Pētījuma jautājumi, kas ievirzīja pētniecisko procesu un uz kuriem šajā ziņojumā tiek sniegtas atbildes, ir šādi: Kā skolēni saprot, kas ir un kā notiek morālā izaugsme? Vai viņi ir ieinteresēti un vēlas iesaistīties savā morālajā izaugsmē? Kāda ir viņu pieredze (motivācija, šķēršļi, stratēģijas) tikumu iedzīvināšanā un praktizēšanā ikdienas dzīvē? Vai viņi izjūt gandarījumu un atbalstu savā morālajā izaugsmē, tādējādi nostiprinot savu morālo identitāti? 2024. gada pavasarī tika veikts pētījumā iesaistīto klašu (4., 7. un 9.kl.) skolēnu attieksmes pret tikumiskā rakstura attīstīšanu 3. mērījums, kurā piedalījās 1056 skolēni no 39 skolu 76 klasēm dažādos Latvijas reģionos. Skolēni reflektēja par savu morālo izaugsmi, aizpildot teorētiski pamatotu un praksē validētu anketu, kurā iestrādāti četri galvenie morālās izaugsmes aspekti: A – skolēnu izpratne par tikumiskā rakstura attīstības procesu; B – lēmums iesaistīties savā morālajā izaugsmē (brīvi un apzināti vēlēties kļūt par labāku cilvēku); C – praktiskā iesaistīšanās savā morālajā izaugsmē, praktizējot tikumus ikdienā; un D – morālā identitāte (izjustais gandarījums un atbalsts morālās izaugsmes procesā).

Pētījuma augsto zinātnisko kvalitāti nodrošina Latvijas Zinātnes padomes eksperti, LU IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošie pētnieki, kā arī vairāki izglītības zinātņu doktoranti un maģistranti. Pētījumā izmantotās anketas jautājumu iekšējās saskaņotības un datu ticamības līmenis tika pārbaudīts, pielietojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α = 0,831). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, mērogā ar statistisku kļūdu 3%, kā arī katrā no vecumposmiem (4., 7. un 9. klase) ar statistisku kļūdu 5-6%. Ziņojums strukturēts četrās daļās: pētījuma 3. mērījuma rezultātu kopsavilkums (1/4), 4. klašu skolēnu (2/4), 7. klašu skolēnu (3/4) un 9. klašu skolēnu (4/4) anketēšanas rezultāti. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences, un rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenos rezultātus. Šis ziņojums piedāvā unikālu skatījumu uz skolēnu viedokļiem par sava tikumiskā rakstura attīstīšanu. Tas ir īpaši noderīgi vecākiem, pedagogiem un skolas vadītājiem, kuri vēlas atbalstīt skolēnu morālo izaugsmi, un ir arī nozīmīgs ieguldījums tikumiskās audzināšanas pilnveidei un nostiprināšanai Latvijas izglītības sistēmā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga informācija personīgajām pārdomām un šīs tēmas aktualizēšanai ģimenē, klasē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politiķu diskusijās. Tā ir saistoša arī akadēmiskajam personālam, kas piedalās topošo skolotāju sagatavošanā un strādājošo skolotāju tālākizglītības nodrošināšanā.