Latviešu un japāņu senču kults: salīdzinošā analīze

Abstract

Mūsdienu globālisma laikmetā, kad vērtību sistēmas ir neskaidras, brīžiem izplūdušas, gribas atgriezties pie saknēm. Var salīdzināt ar koku - jo dziļākas saknes, jo tas ir veselīgāks un pasaules vējiem grūtāk nogāžams. Ticu, ka latviešu vērtību sistēma sakņojas senajā mitoloģijā. Vēlējos noskaidrot, vai tā ir tikai pie mums, vai vēl kur pasaulē. Biju dzirdējusi par iespējamo japāņu sintoisma un latviešu senticības līdzībām, tādēļ nolēmu veikt dziļāku pētījumu darbā “Latviešu un japāņu senču kults: salīdzinošā analīze”. Kā pētāmie jautājumi izvirzīti sintoisma un seno latviešu reliģijas savstarpēju līdzību atrašana saskarsmē ar senču kultu, pieņemot, ka senlatviešu reliģijai, kā arī japāņu sintoismam ir līdzīgi pamatprincipi. Darba uzdevumi: atrast, salīdzināt un analizēt seno latviešu reliģijas un japāņu sintoisma literāros avotus par senču kultu. Kā pētniecības metodes izmantoju struktūranalīzes metodi sintoisma un seno latviešu reliģijas analīzē. Pētījuma ietvaros pievērsu uzmanību mītiskajām dievībām un gariem, kas saistīti ar Viņpasaules norisēm - Aizsauli latviešu mītiskajā sistēmā un Yomi sintoismā. Latviešu mitoloģiskajā sistēmā ar Aizsauli visciešāk saistītā dievība ir Māra, kas uzņemas Veļu mātes funkcijas, parūpējoties par aizgājējiem, kam aizdevusi vielisko augumu, un vēlāk uzņemoties rūpes par veļiem. Savukārt sintoismā par aizgājējiem atbildību nes garu un dievību grupa - Shinigami. Pētījumā svarīga loma piešķirta arī objektiem, kas iemieso svētvietas, pie mums - tie ir dabas objekti - kalni, akmeņi, koki, jaunākajos laikos arī dievturu centri (Lokstenes svētvieta). Sintoismā, saistībā ar tā nepārtrauktību, šo objektu ir krietni vairāk- gan dabas, gan mākslīgi veidoti objekti - piemēram austrumos esošā Ises svētnīca Amaterasu kami, rietumos - Izumo kami valstība. Nozīmīga vieta pētījumos piešķirta arī rituāliem un simbolikai. Kā latviešu un sintoisma mītisko sistēmu veiksmīgu saplūšanas objektu izcēlu Likteņdārzu, kas ir nozīmīgs, manā uztverē - valstiskas nozīmes objekts. Darba nobeigumā, apkopojot rezultātus secinu, ka seno latviešu reliģija un sintoisms ir līdzīgs savos animiskajos priekšstatos par pasaules uzbūvi un funkcijām, kas atspoguļojas kā cieņa pret dabu un tās izpausmēm. Gan latviskajai dzīvesziņai, gan sintoismā daba ir nesaraujami saistīta ar dažādām dievībām un gariem, kas nereti pieņem dabas objektu formas un kam par godu tiek veikti rituāli un svinēti svētki. Ne sinto, ne latviskajās tradīcijās nevar pārvērtēt senču kulta lomu. Gan latviešiem, gan japāņiem bez senču palīdzības un godāšanas nebūs labas ražas, ne veselības dzimtā, ne veiksmes ikdienas pasākumos.

In today's age of globalism, when value systems are unclear, sometimes blurred, we want to go back to our roots. One can compare it to a tree - the deeper the roots, the healthier it is and the harder it is to cut down by the winds of the world. I believe that the Latvian value system is rooted in ancient mythology. I wanted to find out whether it is only here, or elsewhere in the world. I had heard about the possible similarities between Japanese Shinto and Latvian ancestry, so I decided to do more research in my work “Latvian and Japanese Ancestor Cult: A Comparative Analysis”. The research questions are to find similarities between Shinto and ancient Latvian religion in contact with ancestral cult, assuming that ancient Latvian religion as well as Japanese Shinto have similar basic principles. Tasks: to find, compare and analyse literary sources on ancestor cult between ancient Latvian religion and Japanese Shintoism. I used the method of structural analysis of literature as a research method in the analysis of Shinto and Old Latvian religion. Within the framework of the research I focused on mythical deities and spirits connected with the events of the Otherworld - the Afterworld in the Latvian mythical system and Yomi in Shintoism. In the Latvian mythological system, the deity most closely associated with the afterlife is Māra, who takes on the role of the Mother of the spirits, taking care of the departed to whom she lent her corporeal body and later taking care of the spirits. In Shintoism, on the other hand, a group of spirits and deities, the Shinigami, are responsible for the departed. The study also gives an important role to the objects that embody sacred places, in our case natural objects - mountains, stones, trees, and in more recent times also devotional centers (the Lokstene shrine). In Shintoism, because of its continuity, there are many more of these objects, both natural and man-made, such as the Isse shrine of Amaterasu kami in the east and the realm of Izumo kami in the west. Ritual and symbolism have also featured prominently in the studies. As an object of successful fusion of Latvian and Shinto mythical systems, I highlighted the Garden of Destiny, which is an important object of national significance in my opinion. In conclusion, I summarize the results and conclude that piety and Shintoism are similar in their animistic conceptions of the structure and functions of the world, reflected in their respect for nature and its manifestations. In both Latvian and Shinto traditions, nature is inextricably linked with various deities and spirits who often take the form of natural objects and are honored with rituals and festivals. The role of the cult of the ancestors cannot be overestimated in either Shinto or Latvian traditions. In both Latvian and Shintoism, nature is inextricably linked with various deities and spirits, who often take the form of natural objects and are honored with rituals and festivals...