Svastikas ornamentu nosaukumi Latvijā un Lietuvā

Abstract

Latviešu valodā, apzīmējot svastiku, bieži lietots nosaukums “ugunskrusts”, kas ļauj distancēties no asociācijām ar nacistisko ideoloģiju. Lai gan zīmes lietojums mēdz izraisīt saspīlējumus, tā tomēr bieži parādās publiskajā telpā etnogrāfiskā kontekstā,1 un tiek saukta arī citos vārdos. Otrās dzīvās baltu valodas telpā vērojama cita aina – pārsvarā lietots starptautiskais apzīmējums “svastika” un vērtējums sabiedrībā ir negatīvāks. Pētījuma mērķis ir apskatīt latviešu un lietuviešu valodā lietotos svastikas ornamenta nosaukumus, analizēt to atšķirības ar aprakstošās, salīdzinošās, semiotiskās un korpusa analīzes metožu palīdzību, papildus izmantojot arī anketēšanu. Konstatēts, ka valstu atšķirīgās vēsturiskās pieredzes un pētniecības prakses tieši ietekmējušas ornamenta nosaukšanu un uztveri sabiedrībā.

In Latvian ugunskrusts (‘firecross’) is commonly used to denominate swastika which helps to avoid associations with the ideology of Nazism. Although the use of the sign is controversial, it often appears in the public space in ethnographic context and bears other names as well. The domain of the other living Baltic language appears to be different – the international svastika is the main denomination and society views the ornament more negatively. This research examines the various names of the swastika used in Latvian and Lithuanian languages and analyses the differences using descriptive, comparative, semiotic and corpus analysis methods, also using questionnaires. It concludes that the different historical experiences and research practices of the countries have directly influenced the naming and perception of the ornament in society.