Dzīve Latvijā - darbs ārzemēs: darba tirgus reakcija uz ārējiem šokiem

Abstract

Darba mērķis ir analizēt dažādu sociāli ekonomisko faktoru efektus uz varbūtību, ka Latvijas iedzīvotājs darbspējas vecumā, turpinot dzīvot Latvijā, strādās ārzemēs, kā arī novērtēt finansiālo motivāciju darbam ārvalstīs. Datu apstrādei un analīzei tika izmantota programma Stata. Ekonometriskā analīze tika veikta balstoties uz LFS mācību datiem no 2018. līdz 2023. gadam pielietojot instrumentālo mainīgo modeli ivreg2h, kā arī bināro probit modeli. Empīriskie rezultāti norāda uz to, ka abiem dzimumiem pēdējo gadu laikā pieaugusi tieksme strādāt ārzemēs, turpinot dzīvi Latvijā, un darbs ārzemēs pozitīvi ietekmē algas līmeni. Rezultāti ļauj secināt, ka, pie pārējiem vienādiem nosacījumiem, vīriešiem darba ārzemēs pozītīvais efekts uz atalgojumu ir ievērojami lielāks nekā sievietēm. Darba rezultātā tika izdarīti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi Latvijas darba tirgus uzlabošanai, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju emigrācijas riska samazināšanai.

The aim of the work is to analyze the effects of various socio-economic factors on the probability that a Latvian resident of working age, continuing to live in Latvia, will work abroad, as well as to assess the financial motivation for working abroad. The Stata program was used for data processing and analysis. The econometric analysis was conducted based on the LFS training data from 2018 to 2023 applying the instrumental variable model ivreg2h, as well as the binary probit model. The empirical results allow concluding that in recent years, the propensity to work abroad while continuing to live in Latvia has increased in both genders, and working abroad positively affects the wage level. The results also propose that, other parameters being equal, the positive effect of work abroad is considerably stronger among males. The work provides conclusions and proposals for improving the Latvian labor market, as well as for reducing the risk of emigration of the working-age population.