Konstitucionālo tiesu nolēmumu spēka laikā tiesiskie aspekti

Abstract

Diplomdarba tēma ir konstitucionālās tiesas nolēmumu spēka laikā tiesiskie aspekti, kurā darba autors analizējis atsevišķu konstitucionālās tiesas nolēmumu spēka laikā veidus (ex nunc, ex tunc, ex nunc ab futuro), to tiesiskās sekas un piemērojamību noteiktās tiesiskās situācijās. Konstitucionālās tiesas nolēmuma spēks laikā tiek noteikts saistībā ar laika brīdi, ar kuru konstitucionālā tiesa tiesību normu, kuru tā atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, ir atzinusi par spēku zaudējušu. Ņemot vērā konstitucionālās kontroles institūta būtisko nozīmi valsts tiesību sistēmas netraucētas un saskanīgas funkcionēšanas nodrošināšanā, svarīgi ir iegūt izpratni par tiesiskajiem instrumentiem, ar kuriem tas realizē sev piešķirtās pilnvaras. Visbūtiskākais no tiem ir konstitucionālās tiesas tiesības atzīt vispārsaistošu tiesību normu par spēku zaudējušu. Darba uzdevums ir atklāt konstitucionālo tiesu nolēmumu spēka laikā veidu juridisko seku raksturu, to piemērošanas priekšnoteikumus un veikt praksē izstrādāto un atklāto atziņu analīzi, rezultātā izvirzot secinājumus par atsevišķu nolēmuma spēka laikā veidu piemērotību dažādu tiesisko situāciju iespējami lietderīgā un taisnīgākā risinājumā. Tēmas ietvaros autors sniedzis ieskatu konstitucionālās tiesas juridiskā spēka būtiskākajos aspektos un analizējis tiesiskās sekas konstitucionālās tiesas nolēmumiem par augstāka juridiskā spēka tiesību normai neatbilstošas tiesību normas atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī nošķīris konstitucionālo tiesu nolēmumu veidus atkarībā no šo nolēmumu spēka laikā. Darbā autors nonācis pie secinājuma, ka apstrīdētās tiesību normas juridiskā spēka zaudēšanas brīža izvēle ir uzskatāma par absolūtu konstitucionālās tiesas prerogatīvu un konstitucionālajai tiesas tā izvēlei piešķirama absolūta rīcības brīvība. Kā būtiskākie no aspektiem, kas konstitucionālajai tiesas jāvērtē, lemjot par tiesību normas spēka zaudēšanas brīdi, ir apstrīdētās tiesību normas radītā tiesību aizskāruma apjoms, tiesību apjoms, ko noteikts personu loks ieguvis, pamatojoties uz šo tiesību normu un tiesību normas neatbilstības raksturs. Būtiski ir uzsvērt, ka konstitucionālajai tiesai ir jāizvērtē tas, vai tiesību normas neatbilstību ir iespējams novērst, šai tiesību normai paliekot spēkā. Tikai gadījumā, ja tas nav iespējams, vai arī likumdevējs nav izpildījis konstitucionālās tiesas norādījumus, apstrīdētā tiesību norma ir atzīstama par spēkā neesošu.

The theme of the diploma paper is legal aspects of effect of constitutional court rulings over time, and the author of the paper has analyzed separate types of effect of constitutional court rulings over time (ex nunc, ex tunc, ex nunc ab futuro), their legal consequences and applicability in concrete legal situations. The effect of constitutional court ruling over time is determined in relation to the moment in time as of which the constitutional court declares a legal norm that it has found incompliant with a legal norm of a higher legal power to be invalid. Considering the significant role the constitutional institute of control in providing for undisturbed and harmonious functioning of the legal system of the state, it is important to understand the legal instruments through which it exercises the authorization granted to it. The most essential from those is the right of the constitutional court to declare a generally applicable legal norm to be invalid. The aim of the paper is to show the character of legal consequences of the effect of constitutional court rulings over time and the pre-conditions for their application, and to analyze the considerations developed and revealed in practice, as a result drawing conclusions on adequacy of separate types of rulings over time for the most useful and fair solutions in various legal situations. Within the framework of the theme the author provides an overview of the most essential aspects of legal force of the constitutional court and analyses legal consequences of the constitutional court rulings on declaring invalid a legal norm that is incompliant with a legal norm of a higher legal power, as well as makes a distinction between the types of constitutional court rulings on the basis of the effect of those rulings over time. The author arrived at the conclusion that the choice of the moment when the disputed legal norm loses its legal force should be considered as an absolute prerogative of the constitutional court and the constitutional court should be granted absolute freedom in making this choice. Some of the most essential aspects that the constitutional court has to evaluate when deciding upon the moment as of which the legal norm loses its force is the scope of infringement of rights caused by the disputed legal norm, the scope of rights acquired by a certain group of people on the grounds of this legal norm and the character of inadequacy of the legal norm. It is important to stress that the constitutional court has to evaluate whether it is possible to eliminate the inadequacy of the legal norm by retaining validity of this legal norm. The disputed legal norm is to be declared invalid only in the event the above is not possible, or if the legislator has not complied with the directions of the constitutional court.