| dc.description.abstract | Anotacija
Ixodidae dzimtas erces ir pasaule pazistamas ka daudzveidigu cilveku un
dzivnieku patogenu cirkulacijas uzturetajas daba. Musu valsti noverotas vairakas
Ixodidae dzimtas sugas, tomer epidemiologiska nozime lidz šim konstateta tikai divam
Ixodidae dzimtas Ixodes gints ercem: Ixodes ricinus L., kas izplatita visa valsts
teritorija, retak tas austrumdala, kur domine Ixodes persulcatus P. Sch. Latvija tiek
registreta iedzivotaju saslimstiba ar tris šo ercu parnesatam infekcijas slimibam - ercu
encefalitu, Laima boreliozem un ari ar erlihiozi (anaplazmozi).
Ši petijuma galvenais merkis bija noskaidrot Ixodidae epidemiologiski
nozimigo ercu sugu izplatibu, to parnesato infekcijas slimibu nozimi un molekularo
epidemiologiju Latvija. Šeit apkopoti un analizeti ilggadigi statistikas dati un kopš
1995. gada praktiski izdaritie noverojumi ercu parnesto slimibu dabas pereklos, to
saistiba ar saslimstibas tendencem, veikta Ixodes ercu aktivitates un izplatibas
ilggadigas tendences ietekmejušo faktoru izpete, ka ari apskatiti atsevišku Ixodes ercu
parnesto patogeno un neskaidras patogenitates mikroorganismu sugu molekularie
petijumi ar merki noskaidrot to izplatibu un sastopamibu Latvija.
Attistitas molekularas metodes Anaplasmataceae dzimtas prokariotu
prevalences noteikšanai erces (divpakapju PCR, hibridizacijas un sekvencešanas), ar
hibridizacijas metodi noskaidrota Babesia gints sugu prevalence abu dzimumu erces
un geografiska izplatiba Latvija.
Tika noskaidrots, ka ercu encefalita incidences ikgadejie maksimumi 1994. un
1995. gada bija saistiti galvenokart tikai ar I. ricinus aktivitati šis ercu sugas izplatibas
rajonos Latvija. I. ricinus un I. persulcatus ikgadejai aktivitatei monitoringa vietas
noverota lidziga tendence (r=0,72; p<0,05), tomer atškiriga amplituda – kopš 1990.
gada videjais ikgadejais I. ricinus imago skaits izmainijas seškartigi, kamer videjais
ikgadejais I. persulcatus imago skaits tikai 3,6 reizes.
Konstateta butiska virusa prevalences atškiriba daba savaktajam ercem un
pacientiem nonemtajam ercem, attiecigi ap 1:10. Ikgadejai ercu encefalita incidencei
(kopš 1973. gada) un ercu encefalita virusa prevalencei daba savaktajas abu dzimumu
erces ir kopiga tendence (r=0,63; p<0,05).
Butisku faktoru vidu, kas iespaido ikgadejo ercu aktivitates modeli, bija tieši
videja lieluma ercu izbarotaju – jenotu, lapsu, zaku un vaveru skaita svarstibas, kuru
ikgadejas skaita svarstibas uzradija ciešako saistibu ar imago un nimfu aktivitates
tendencem (r=[0,52-0,81], p<0,05).
Meteorologisko apstaklu saistiba ar Ixodes sugu attistibas stadiju aktivitati:
vasaras-rudens temperaturu summa iepriekšeja gada, nokrišnu summa februari un
aprila temperatura esošaja gada uzradija pozitivu korelaciju ar ikgadejam ercu
aktivitates svarstibam (r=[0,49-0,65], p<0,05), savukart septembra nokrišnu summa –
negativu korelaciju (r=[-0,50-(-0,54)], p<0,05).
Ixodes sugas tika noteiktas morfologiski un attistita PCR metode Ixodes ercu
morfologiski noteikto sugu molekularai parbaudei, pamatojoties uz ercu ITS2 gena
fragmenta sugas specifiskam atškiribam.
Apstiprinata 5’NCR-RT-PCR metodes jutiba un izmantošanas iespeja
molekularai ercu encefalita virusa noteikšanai, lai gan nepieciešama tas talaka
attistišana.
B. burgdorferi s.l. prevalence erces, noteikta ar divpakapju PCR metodi 1999. –
2001. gada varieja no 18% lidz 38% I. ricinus imago, un no 25% lidz 51% I.
persulcatus imago. Netika konstateta atškiriba Borrelia sp. prevalencei matites un
tevinos, kas noradija uz iespejami atškirigu B. burgdorferi s.l. un ercu encefalita
virusa transmisijas paraugu.
Attistitas metodes Anaplasmataceae dzimtas prokariotu prevalences noteikšanai
Ixodes ercu pulos (nested-PCR, hibridizacija un sekvencešana). Parbauditi 424 ercu
puli, no kuriem 48 imago puli (11,3%) satureja Anaplasmataceae dzimtas prokariotus.
Nimfu puliem netika konstatets pozitivs rezultats. 4% pulu tika konstateta A.
phagocytophilum, 5,9 | en_US |
