dc.description.abstract | 1596. g. Rīgā, Nikolausa Mollīna tipogrāfijā nodrukāta humānista Daniela Hermaņa (Daniel Hermann) poēma “De monstroso partu” (Par monstra dzimšanu). Autors precīzi attēlo Livonijā dzimušu bērnu ar iedzimtiem defektiem. Dzejnieks velk paralēles starp bērna deformētajiem orgāniem un valsts politisko un reliģisko stāvokli. Šis monstrs ir zīme jeb simbols Livonijai. Sabiedrībā šie monstri tiek uztverti kā laba vai ļauna zīme, kas pareģo nākotni vai brīdina. 16. gs. tie iegūst simbolisku nozīmi reliģiskās konfrontācijas.
Aktuāli jautājumi – vai monstriem ir dvēsele, no kurienes tie cēlušies, kāpēc šādi cilvēki dzimst – izskan poēmas rindās un tiek interpretēti attiecīgi laikmetam. Reizē ar monstriem karus un globālas nelaimes pareģo komētas un citas neizskaidrojamas dabas parādības.
Grāmata sastāv no slavinājuma dzejoļa Rīgas vēsturei, Rīgas ģerbonim un gara ievada – veltījuma Livonijas pārstāvjiem, goddevības Rīgas patriciešiem. To turpina pats dzejolis par Livonijas monstru un dzejnieka ētisks un vēsturisks diskurss par monstriem un zīmēm renesanses laikmeta tradīcijā. Poēmā lasāms detalizēts bērna apraksts, meitenītei bijusi ļoti sakropļota/šķelta seja un nespējot uzņemt barību, mirusi pēc trim nedēļām.
Poēmā apdziedātais bērns ir simbols sašķeltai un deformētai valstij ar atbaidošu formu, kurā dzīvo Hermanis. Grūti precīzi pateikt, kādi politiskie vai ekonomiskie notikumi satrauc jauno humānistu. Pēdējā Livonijas mestra Gotharda Ketlera dēlu Fridriha un Vilhelma Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanu divās daļās? Iespējams, ka hercogistes dalīšana, politiskās, ekonomiskās pārmaiņas ir likteņa sūtīta ļauna zīme. Dalīšana un šķelšanās poēmā dominē daudzos tēlainos salīdzinājumos. Nelaimīgā meitenīte ir simbols Livonijai, visām politiskajām un reliģiskajām konfrontācijām valsts iekšienē. Valsts ir neredzoša, nedzirdoša, šķelta un deformēta. 16. gs. Eiropā iezīmējas ar Lielo reformāciju, neskaitāmiem kariem, monarhu maiņām. Vai Livonija nekļūst par tādu nevarīgu bērnu svešās varas rokās. Ļaunas vai laimīgas zīmes var saskatīt “uz katra stūra”. Dzejnieks ir atstājis gan rakstisku liecību par šo gadījumu Livonijā, gan vēsturisku notikumu aprakstu. Tas ir natūrfilozofisks humānista redzējums, pārdomas par Rīgas un Livonijas tālākiem likteņiem.
Apraksta avoti: Kreigere-Liepiņa L. Monstri un zīmes, to interpretācija Daniela Hermaņa poēmā “De monstroso partu”. Kopsav. angļu val. Zinātniskie raksti. 4 (XXIV) : grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam : rakstu krājums. īRga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019, 202.-222.lpp. (https://dom.lndb.lv/data/obj/703584.html) ; Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga : Zinātne, 1988, 116.-117.lpp. | en_US |